Kursu Darbs kursi@progmeistars.lv

#26 2010. gada 6. aprīlis ® Pulkveža Brieža 6-1, tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv

Uzņemšanas noteikumi.

Apmaksa pār apmācību programmēšanai pirmā semestra grupās ir pazemināta pār 50%! Par apmācību sākuma un lietišķa nodaļas pirmā semestra grupās tagad jāmaksā 24Ls, bet pār apmācību pamatnodaļas pirmā semestra grupās - 42Ls.

Bez pārrunām tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu.       Bez pārrunām sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek pieņemti citu nodaļu kursanti, kuriem ir mūsu pasniedzēju rekomendācijas.      Bez pārrunām tiek pieņemti skolēni ar labām atzīmēm matemātikā un olimpiāžu godalgas ieguvēji. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība.

Pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Līdz 15.05.2010 reflektants vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku.

Lai Jūs pielaistu pie 14.-15. maija pārrunām, Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefoniem 67336035, 26428902

23. LIO

10. un 11.martā Rēzeknē notika Latvijas 23. informātikas olimpiādes LIO (http://vip.latnet.lv/lio/), republikāniskais posms, kurā sacentās simtiem jauniešu. Šajā posmā piedalījās 80 skolēni: 8.-10.klašu audzēkņu grupā bija 39 dalībnieki. No tiem 18 “Progmeistars” kursanti, absolventi. 11.-12.klašu audzēkņu grupā 41 No tiem 17 “Progmeistars” kursanti, absolventi, sagatavošanas olimpiādēm grupas dalībnieki (tabulā viņi apzīmēti ar simbolu PRG). Lūk, daži rezultāti:

Jaunāka grupa, 8.-10. klases .

Kristaps Znotiņš	Preiļu Valsts ģim.		I
Artjoms Iškovs	Rīgas Ostv. vsk.	Prg	II
Olafs Eglājs	Saldus ģimnāzija		II
Marks Zeļdes	Daugav. Krievu vsk.-licejs		II
Edgars Nemše	Rīgas Valsts 1.ģim.		III
Oļegs Jeremejevs	Rīgas Valsts 1.ģim.	Prg	III
Konstantīns Franckevičs	Daugav. Krievu vsk.-licejs		III
Ojārs Vilmārs Ratnieks	Siguldas Valsts ģim.		atz.
Artūrs Rabša	Daugav. Krievu vsk.-licejs		atz.
Germans Rimarevs	Rīgas 10.vsk	Prg	atz.

Vecāka grupa, 11.-12. klases.

Oļegs Ošmjans	Rīgas Valsts 1.ģim.	Prg	I
Normunds Vilciņš	Rīgas Valsts 1.ģim.	Prg	I
Eduards Kaļiņičenko	Rīgas 71. vsk.	Prg	II
Pēteris Eriņš	Rīgas Valsts 1.ģim.	Prg	II
Kārlis Seņko	Dobeles Valsts ģim.	Prg	III
Jānis Gruzis	Druvas viduskola		III
Anatolijs Bogdanovs	Rīgas Valsts 1.ģim.	Prg	atz.
Toms Jakunovs	Rīgas pilsētas 3. ģim.		atz.

Apsveicam uzvarētājus! Kā redzat, mūsējiem ir 2 zelta medaļas, 3 sudraba medaļa, 2 bronza medaļas, 2 atzinības raksti.

16. un 17. aprīlī notiks atlases sacensības par vietu valstsvienībā dalībai Baltijas valstu informātikas olimpiādē.

Ceļu pieveiks, kurš to iet.

Turpinām ciklu par mūsu absolventiem. Protams, administrācija seko līdzi kursantu sekmēm, kaut arī katru gadu kursos mācās simtiem skolēnu. Mēs zinām labākos kursantus. Diānu Jaunžeikari pasniedzējs slavēja jau pēc pirmā semestra. Mēs esam pārliecināti, ka viņa sasniegs visus savus mērķus.

Kad Jūs pie mums sākāt mācīties?

Jūsu kursos sāku mācīties, kad es biju 8. klasē, tas bija 2002.gadā. Mana pirmā programmēšanas klase bija 1.ģimnāzijā 7. klasē, bet tad jūs kursos uzņēmāt tikai skolēnus, kuri mācījās vismaz 8. klasē.

Kāpēc Jūs sākāt nodarboties ar programmēšanu? Vai Jums ģimene ir programmētāji?

Nē, nav. Sāku nodarboties ar programmēšanu tāpēc, ka iepatikās, kad man to mācīja 1.ģimnāzijā 7.klasē.

(Diāna kursos vienmēr mācījās ļoti labi un pabeidza 5 bāzes semestrus un 3 speckursus. Viņa ir gudriniece, mērķtiecīgs un ļoti strādīgs cilvēks. Red.)

1.ģimnāzijā Jūs mācījāties matemātiskā novirziena klasē?

Nē, es mācījos Starptautiskā Bakalauriāta klasē, kur lielāka daļa mācību notiek angļu valodā. Tur katrs pats var izvēlēties, kādus priekšmetus mācīties padziļināti. Kā dažus no tiem es izvēlējos matemātiku un datorus. 

Izstāstiet lūdzu kur Jūs pašlaik mācāties. 

Es mācos „Smith College”, kas atrodas Northamptonā, Masačūsetas štatā. Es šo augstskolu izvēlējos tās inženierzinātņu augstās kvalitātes dēļ. Kad pieteicos universitātēm, man bija doma vai nu mācīties inženierzinātnes vai datorus. Lai dabūtu bakalaura grādu, tur ir jāmācas 4 gadi, bet tāpēc, ka es mācījos "SB" klasē 1.ģimnāzijā, man par to ieskaitīja 32 kredītpunktus, kas atbilst veselam gadam. Tas man izdevās tāpēc, ka "SB" mācījos piecus priekšmetus augstākajā līmenī: latviešu valodu, ķīmiju, datormācību, matemātiku un fiziku.

Mazliet par ārpus mācību dzīvi.

Es dzīvoju „Smith college” kampusā. Mēs dzīvojām mājās, nevis kopmītnēs. Mana māja ir salīdzinoši maza - tai ir 3 stāvi, ar lielu dzīvojamo istabu, mazu virtuvīti; te dzīvo 16 cilvēki, katrs savā istabā.  Pirmo gadu es dzīvoju citā mājā un man bija istabas biedrene, bet pēc tam, otrajā un trešajā gadā vairs nebija. Es par mācībām praktiski neko nemaksāju, jo universitāte man piešķīra stipendiju. Koledža apmaksā visu mācību maksu, ēdināšanu un dzīvošanu. Lai nopelnītu kabatas naudu es strādāju kampusā 12 stundas nedēļā, kas ir maksimums. Citās universitātēs maksimums ir 20 stundas nedēļā. Ar to naudu man pilnībā pietiek, lai kādu reizi uz restorānu aizietu paēst, paceļotu vai nopirktu drēbes.

Ārpus koledžas  es brīvo laiku pavadu dejojot salsu, reizi vai 2 reizes nedēļā pa divām stundām. Koledžā var izvēlēties no daudz un dažādām aktivitātēm, piemēram 1. gadā es biju airēšanas komandā, jo gribēju pamēģināt, kā tas ir, un tas bija arī ļoti labs treniņš, jo treniņi bija divas stundas dienā, 5 dienas nedēļā. Pēc tam, nākamajā gadā es spēlēju skvošu.

Kāds ir Jums tas darbs kampusā?

Man kā datoriķei paveicās, es strādāju datorklasēs. Es tur sēžu, pildu mājasdarbus, un, ja kādam vajag kādu palīdzību ar printeri, ar programmu vai kaut ko tamlīdzīgu, tad es palīdzu. Manā koledžā ir tāds noteikums, ka 1. gadā  pirmkursnieki var strādāt tikai ēdnīcās, kas nozīmē mazgāt traukus. Man negribējās strādāt ēdnīcā, jo man jau pirms tam Latvijā ir bijuši normāli darbi saistīti ar datoriem. Tāpēc es teicu: „Klausieties, es zinu kā darboties ar datoru un es māku palīdzēt cilvēkiem!”, un viņi mani pieņēma darbā datorklasē manā pirmajā gadā.

No kādam valstīm tur studenti?

Manā koledžā no Latvijas neviena nav. Mana labākā draudzene ir no Gruzijas un pārējie draugi ir  no Amerikas, Āzijas. Vispār, tur daudzi ir no Āzijas: no Ķīnas, Vjetnamas, Japānas, arī no Indijas ir ļoti daudz. Tagad topā ir mācīties ekonomiku, bet ir arī ļoti daudz cilvēku, kas grib mācīties zinātnes.

Es dzirdēju, ka viss čaklākie studenti ir no Ķīnas?

Studenti no Ķīnas tiešām daudz mācās, viņi pilda visus mājas darbus, jo viņiem tas ir iedzīts jau no bērnības. Manā koledžā visi daudz mācās, tāpēc, ka tur ir diezgan liels spiediens labi mācīties. Man ir ļoti labas sekmes, man vidējā atzīme ir 3,81 no 4.

Pastāstiet kaut ko par mācības procesu.

Mūsu koledžā var izvēlēties priekšmetus kādus vien vēlies, bet ir viens noteikums, ka pirmajā gadās ir jāpaņem priekšmets, kur vajag daudz esejas rakstīt angļu valodā.  Bija ļoti daudz izvēles iespējas, bet es tomēr izvēlējos matemātikas kursu, jo man pārāk daudz rakstīt nepatīk, it sevišķi esejas literatūrā. Matemātikā vajadzēja rakstīt daudz pieradījumus.

Tikai otrā gada otrajā semestrī  ir jāizlemj, kas tu gribi būt (vai matemātiķis, vai datoriķis utt). Es pirmajā gadā mācījos fiziku, matemātiku, datorzinības, franču valodu, bet es jau zināju, ka es iešu uz datorzinībām.

Nosauciet kaut kādus kursus no matemātikas virziena.

Mums bija, diskrētā matemātika, matemātiskā analīze , ko viņi te sauc par "calculus", un ir dažādi līmeņi - "calculus" 1, 2, 3. Es izlaidu calculus 1 un 2 (katrs semestri garš kurss), tāpēc, ka es to vielu jau biju samācījusies 1.ģimnāzijā. Manai koledžai ir sadarbība ir 4 citām universitātēm manā rajonā un mēs varam ņemt priekšmetus citās universitātēs. Es vienā no tām universitātēm vienu semestri mācījos grafu teoriju un kombinatoriku. Pagājušā gadā es mācījos abstrakto algebru un topoloģiju. Šos daudzos matemātikas priekšmetus es mācījos tāpēc, ka man ir "double major" datoros un matemātikā, kas nozīmē, ka es it kā mācos divās fakultātēs reizē.

Tagad par programēšanas kursiem. Vai zināšanas no mūsu kursiem Jums palīdzēja?

Jā, noteikti! Tur pirmajā semestrī māca programmēšanu ar Python palīdzību un otrajā semestrī māca OOP, datu struktūras un Javu. Pēc tam, kad izmācās šos divus priekšmetus, tad var ņemt pārējos. Es šos divus priekšmetus izlaidu, jo es to visu jau zināju no kursiem, ko mācījos Progmeistarā. 5 bāzes semestri  Paskālā deva labus pamatus programmēšanā, lai pēc tam pati varētu iemācīties citas programmēšanas valodas. Mācījos arī vienu Javas speckursu. OOP speckurs arī bija ļoti noderīgs. 

Pēc 2-3 gadiem es plānoju stāties doktorantūrā. Šos 2-3 gadus es gribu pavadīt strādājot par programmētāju, jo doktorantūrā  es gribu iet bioinformātikā nozarē un tur programmēšanas zināšanas ir vajadzīgas.  Es  jau tagad strādāju ar doktorantūras studentiem un redzu, ka tiem, kas aizgāja uz doktorantūru uzreiz pēc bakalaura, nav iestrādājušies labi programminženierijas paradumi.

Pirmajā gadā es veicu izpēti ar fizikas pasniedzēju. Vasarā, pēc pirmā gada, strādāju atomfizikas institūtā Virdžīnijā ("Thomas Jefferson National Accelerator Facility" )  un veicu izpēti tur. Pēc otrā mācību  gada, vasarā,  es  piedalījos „Google summer of code”. Vadītāji man bija divi: viens no Amerikas un viens no Nīderlandes. Es programmēju moduli iekš BioRuby bibliotēkas, kas ir domāta Bioinformātikas un Bioloģijas datu analizēšanai.

Ka Jūs tikāt Googlē?

Man ir ļoti labas atzīmes, uz ko viņi skatās, un  man bija arī iepriekšējā pieredze. Es iesniedzu savu CV un pēc tam viņi man pazvanīja, un uzdeva pāris jautājumus par CV.  Tad norunājām laiku priekš divām telefonintervijām. Tas bija apmēram vienu nedēļu vēlāk: vienā dienā divas telefonintervijas. Katra bija stundu gara, un starp tām bija divu stundu pārtraukums. Vispirms viņi man lika pastāstīt par manu iepriekšējo pieredzi, pēc tam uzdeva tehniskas dabas jautājumus. Intervijas laikā es sēdēju pie datora, jo vienas problēmas atrisinājumam vajadzēja rakstīt kodu iekš Google dokumenta, uz kuru intervētāji atsūtīja linku. Katrs intervētājs uzdod vienu problēmu, ko vajag atrisināt. Dažreiz tas prasa daudz laika, vismaz pusi no intervijas. Kad tu it kā esi izdomājis atrisinājumu, viņi uzdod papildus nosacījumus problēmai un tad ir atkal jāizdomā kā ar tiem tikt galā. Ja cilvēks iestrēgst, tad dažreiz viņi dod padomus kurā virzienā ir problēmas atrisinājums. Kad es domāju par atrisinājumu es arī skaļi par to runāju.

Pēc pāris dienām viņi man pazvanīja un teica, ka es tiku tālāk un uzaicināja uz interviju uz Mountain View, Kalifornijā. Tā ir maza pilsētiņa, kur atrodas Googles galvenais offiss. Es lidoju uz turieni uz nedēļu nogali. Piektdienā bija trīs intervijas rīta pusē, pēc tam pusdienas un informācijas sesijas. Tas viss ilga no 9.00 līdz 16.00.  Google vairāk grib zināt kā tu domā, nevis vai tu zini kādu specifisku programmēšanas valodu vai tehnoloģiju.  Viņi uzdod problēmas un tev viņas ir jāatrisina un jāraksta kods. Galvenais, lai tava galva strādā. Intervētāji apmēram zina, ko citi intervētāji jautāja un viņi neatkārto jautājumus. Jautājumi bija par tādam tēmām kā, tīkli, datu struktūras, algoritmi.  Katra  intervija bija 45 minūtes  gara.  Kodu vajadzēja rakstīt uz tāfeles.

Google apmaksāja pilnīgi visu, ieskaitot, ēšanu, lidmašīnas biļetes un viesnīcu.

Googlā alga laikam būs laba,  bet Jūs pēc tam aiziesiet nodarboties ar zinātni?

Jā, tā es plānoju, kā jau teicu, es plānoju stāties doktorantūrā pēc 2-3 gadiem. Visu laiku, ko es pavadīju koledžā, es nodarbojos ar zinātni un man tas ļoti patika. Iespējams, ka būs pat publikācijas. Googlei tuvumā ir Stenfordas universitāte. Mēģināšu pamācīties kādus priekšmetus tur, kamēr strādāju Googlē.

Vēlam Jums veiksmes!